Negadījumi aviācijā

Pēc visiem zināmajiem notikumiem parakos internetos, ko tad stāsta statistika un notikumi par šo visu lidošanas padarīšanu. Un tas jau īstenībā ir samērā raksturīgi un tipiski pēc kāda spilgta (kā pozitīva, tā arī negatīva) notikuma cilvēki pievērš uzmanību līdzīgām situācijām un notikumiem.

Faktiski līdz šim notikumam zināju tikai dažus gadījumus vēsturē. Un lidz šim bēdīgi slavenākais man zināmais bija Minhenes gaisa negadījums, kurā gāja bojā 23 no 44 cilvēkiem. Tajā skaitā liela daļa Anglijas futbola komandas Manchester United. Saistībā ar šo notikumu ir arī uzņemta filma "United".

Bet nu, protams, kā izrādās gadījumu ir ļoti daudz. Šeit var pārlūkot būtiskākos negadījumus aviācijā. 

Vēl uzgāju interesantu Boeing pārskatu/pētījumu par dažādām ar lidošanām un negadījumiem saistītām lietām. Šī bildīte ļoti uzskatāmi parāda negadījuma izcelšanos, kādā no lidojuma posmiem.

Pilnu apskatu var apskatīties un palasīties šajā pdf'ā.

Faktiski ņemot vērā, ka man pašam šad tad, bet samērā regulāri ir jālido, ir tāda lielāka neuzticība lidošanai. Mierina, ka AirBaltic (jo visbiežāk ar šamajiem tomēr ir jāplanē) tomēr ir spējis izvairīties no negadījumiem (kopš 1995.gada). Šķiet, ka arī mums populārā lētā aviokompānija Ryanair ir spējusi būt veiksmīga un jau no 1985.gada. Šī un cita info var tikt meklēta šeit. Par viņu datu aktualitāti un pilnīgu precizitāti man informācijas nav, bet vismaz ilustratīvi ir ļoti pat OK, kā arī pie reizes ir samērā mierinoša - 

Līdz ar to - iespējamība, ka gada laikā no šī brīža, iznāktu nokrešoties ar kādu no lielajiem, komerciālajiem lidaparātiem ir krietni mazāka nekā nomirt no sirdstriekas (LV diezgan augsta probability), vēža, AIDS vai tuberkolozes. Ja ir ļoti, ļoti slikta avio kompānija ar sliktu vēsturi, tad iespējamība iet bojā ir tikpat liela kā saņemt zibens triecienu, ja kompānija ir labo kompāniju sarakstā, tad iespējamība ir aptuveni 10 reizes mazāka par to zibens noķeršanu. Pēc amerikāņu datiem līdzīga situācija ir ar vinnēšanu ASV nacionālajā loterijā un iespējamību tajā lēš aptuveni kā 1 pret 1`000`000.

 

Lai visiem droši!

Palīdzības sniegšanas parašas

Līdzjūtības Japānai un visiem cietušajiem. Varētu tikai novēlēt nevainai valstij un nevienam neko līdzīgu nepiedzīvot.

Bet nedaudz piezemējoties pie mūsu pašu reakcijām... Par laimi mums nav īpaši pamanāma tāda tautas daļa kā ASV, kas ļaunā priekā berzētu rokas un rakstītu visādus tesktus a la "Tā viņiem vajag", " Tas jums par Pearlharbour" un arī "Tas viss ir bullshit, jo šodien skatījos Google Maps un tur viss ir kā iepriekš". Nožēlojami, tāpēc prieks, ka mums līdzīgi teksti pat, ja arī ir, tad nav valdošie. Protams, ka arī mums ir izteikti apdāvinātie čīkstētāji vienmēr un visās situācijās. Ja kādam kaut ko ziedo, piešķir vai tamlīdzīgi... Vismaz daļa no tekstiem būtu "Dodiet skolām", "Dodiet slimnīcām", "Dodiet vēl kādam", bet tikai ne tam, kam iedota. Jo "latvietim-komentētājam" kāds ir iepotējis, ka viņš zina vislabāk un viņš ir taisnīgs, un vai es jau teicu - zina vislabāk. Par visiem. Un pie kam visos jautājumos. Bet ne par to šoreiz.

Brīvprātīgie policisti?

Pirmo reizi ar šādu faktu, ka brīvprātīgie var pieteikties policijā, saskāros sava pēdējā ceļojuma laikā Lielbritānijā. Kādā no bezmaksas avīželēm, ko lasīt sabiedriskajā transportā, pamanīju sludinājumu, ka tiek aicināti brīvprātīgie pieteikties darbam policijā gandrīz ar tādām pašām tiesībām kā īsti policisti, izņemot faktu, ka viņiem nemaksā par darbu. Bet, tādos lielos vilcienos (vai vagonos), parastam cilvēkam nebūtu iespējams atšķirt brīvprāti (patvaļīgi pārveidots "brīvprātīgais") no "policista parastā". To reklāmiņu toreiz nesaglabāju, bet nu NETā atradu ļoti līdzīgus aicinājumus piedalīties brīvprāšu kustībā - lūk daži piemēri, kā arī videoklipiņš par tādu pašu tēmu no ASV, kur arī notiek līdzīgas aktivitātes:

BēDZē un sabtranss

Kopš lielajiem lielajiem saliem subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ esmu pasācis biežāk izmantot sabiedrisko transportu. Faktiski nedēļas griezumā tas izskatās šādi: 3 dienas nedēļā uz darbu dodos ar sabiedrisko, 2 dienas ar personīgo transportu. Finansiāli vēl joprojām neesmu sapratis vai maz vispār ir atšķirība, un vai vispār manā gadījumā sabiedriskais transports ir pieņemama alternatīva, bet šoreiz ne par to. Ģimenē izdomājām, ka kādu laiku šādi pamēģināsim. Mēģinam.

Visbiežāk izmantoju tramvajus, jo tomēr sastrēgumi gadās mazāk nekā citiem, lai gan ir arī izņēmumi, kāds tieši bija arī 7.nedēļas piektdienā, kad Barona iela virzienā uz centru bija sastrēgusi vismaz 4 kvartālu garumā (kā par nelaimi biju nosēdinājis telefona akumulatoru, līdz ar to - vizuālu pierādījumu nav, bet gan jau kaut kur iekš "3vē" ir kāda bilde).

7. tramvaja maršrutā atrodas tāda vietā, kā nakts patversme (Maskavas ielā 207, starp Lido un Lubānas ielas pieturām) cilvēkiem, kuriem nav māju un nav noteiktas dzīves vietas, jeb tautā sauktiem par BOMŽiem. No krievu valodas nācis saīsinājums, kas iegājies sarunvalodā, bet varbūt var izmantot, piemēram, BND vai BNDz, vai BND(z)V, vai varbūt saīsinot vēl vairāk - BēDZē un deminutīva formā varētu šāds cilvēks būt bēdzītis. Ai labi - aizfilozofējos.

Gadu mija... samija un atnāca

Hellou nu jau 2010.gadā. Visiem prieku, laimi, finansiālu stabilitāti, veselību... Nu jā - veselību točna, a pārējais ir tāds stiepjams un relatīvs jēdziens un mani māc bažas, ka tikai nav tā, ka visiem vienlaikus tas nemaz nevar būt. Bet nu labi - ja var, tad lai ir!
Nu jā - par to gadu un par to mīšanu (cerams, ka pareizi ierakstīju un nav nekas ar mazmājiņas izdarībām vai britu piedzīvojumiem Rīgā saistīts). Kā vēl visi labi atceras, pagājušais gads ar koda nosaukumu "2009" lielākajai daļai sabiedrības aizritēja krīzes jeb finansiālas nesaturēšanas zīmē. Arī es un mana ģimene nebijām izņēmums. Līdz ar to - šogad tika nolemts izpildīt minimālo programmu - vienkārši pavadīt nelaiķi (2009) un sagaidīt jaundzimušo (2010) mājas apstākļos. Ar šādu tādu našķi, cik nu rocība ļauj un vēlmes pieprasa. Par vakara vadītāju tika norīkots TV (nedigitālā, nekabeļa un nesatelīta) ar visiem četriem publiski pieejamiem kanāliem. TV5 neskaitu, jo tad istabas antenai ir jāmeklē kāda speciālā, mūžam mainīgā vieta (un kā likums, kad to vietu atrod, tad nākas secināt, ka antena gaisā nevar karāties). Uzreiz atzīmēšu, ka man ļoti patika nebūt kādā masu pasākumā šajā dienā, kad mainās gadu cipari. Vienīgi būšana mājās un TV izklaides raisīja vairāk vielas pārdomām par atsevišķām lietām, ko nācās redzēt vai dzirdēt. Par dažiem saviem novērojumiem un pārdomām arī vēlos pastāstīt.

Wordpress vs Blogger. Man nav atbildes.

Sveiki atkal no šejienes.
Kā jau virsrakstā rakstīju - tā pasaule ir dīvaina, sevišķi jau virtuālā. Par politiku šoreiz ne vārda, jo tad vispār dīvainību uzskaitīšanai nebūtu robežu.

Savā iepriekšējā, pēdējā arī ļoti emocionālajā rakstā iekš šī EMUĀRPUNKTA rakstīju, ka šī vieta sucks un došos uz labākiem laukiem. Labākos laikos padzīvojos, nebija slikti, bet tīri subjektīvu apsvērumu pēc pašlaik sliecos domāt pāriet atpakaļ no Wordpress (.com). Diemžēl - kā esmu pārliecinājies - tas nebūt nav tik viegli kā otrā virzienā.
Nu tādā ziņā, ka visus rakstiņus var eksportēt no bloggera uz vārdupresi, bet otrā virzienā pat ar dažādu palīgierīču palidzību negrib darboties. Bet nu nekas. Patiesībā pamatiemesls, kāpēc kaut kas nedaudz pietrūka WP ir tas, ka tur nevar operēt ar script. Nu neatbalsta WP bezmaksas versija to brīnumu un viss. Vēl kādu laiku iepriekš man tas nebija būtiski, bet palika aktuāli, lai gan arī vairāk tikai intereses pēc.
Bet nu šeit ir otra puse - vai tad varenais Google sindikāts negrib tā kā, lai pie viņiem nāktu vairāk lietotāju, ja viņi tā arī nav sataisījuši iespēju viegli pāriet no citiem blogu servisiem? Sanāk, ka laiž prom viegli, bet pie sevis nevienu negaida. Dīvaini.

Bet nu - tad jau dzīvos, manīs... :D