Pēc draugu komentāriem Budapeštas aizstāvībai, sapratu, ka nepieciešams paskaidrot un uzrakstīt kaut ko vēl. :) Un pielikt kādu ilustrāciju varbūt, jo pirmā daļa bija telefonā bakstīta un bija sanākusi arī visai nepārskatāma. :)
Tātad - nedomāju, ka Budapešta ir neglīta vai citādāk nepievilcīga. Viss ir atkarīgs no vietas un laika. Manā gadījumā bieži vien tas laika faktors ir nozīmīgs, jo man nav tik daudz brīva laika, lai redzētu visas redzēt vērtās vietas. Konkrēti Budapeštas "misijā" brīvais laiks kopā sastādīja kādas 5-6 stundas. Un nav vairs tie laiki, kad varētu atļauties ļoti daudz nozagt miegam, jo tomēr nākošajā dienā ir jābūt atbilstošā izskatā un funkcionēšanā. Piemēram, rakstīju par tipisko padomju stila arhitektūru - un tā ir taisnība. Protams, ka tas nav Budas vai Peštas vēsturiskajā centrā, bet tā tas ir. Un kā reizi manā maršrutā no lidostas līdz viesnīcai pārsvarā bija redzamas tipiskās daudzstāvenes, kā arī savdabīgi izskatījās ar dzeloņdrātīm no ceļa nodalītais dzelzceļš. Un faktiski lielākā vērtība bija Varoņu laukums, līdz kuram es tiku tikai pēdējo pāris stundu laikā līdz pilsētas atstāšanai. Padomju arhitektūru nefotografēju, bet domāju, ka arī tādas bildes varētu būt vēlāk pieejamas no cita fotoaparāta.
Par Romas vizīti nesaņēmos un nesavācos, lai uzrakstītu vēl vienu papildus rakstu. :( Bet nu cerams, ka varbūt tas vēl tiks kaut kad izdarīts. Tā nu sanāca, ka ir nu jau svaigāki iespaidi. Budapešta.
Neesmu šeit iepriekš bijis. Vispār Ungārijā neesmu bijis. Bet nu tagad secīgi.
Pirmkārt jau brauciens sākās ar patīkamu pārsteigumu lidostā - satiku 100 gadus (nu labi, ne simts, bet nu vismaz kādus pāris) nesatiktu cilvēku Rīgas lidostā gaidot reisu uz Minheni. Bijušo klasesbiedreni un labu draugu. Draugu, kurš netiek bieži satikts dēļ ģeogrāfiskā attāluma. Nedaudz papļāpāts, cik nu lidostā var papļāpāt, bet vienalga patīkama tikšanās.
Lidmašīnā viss kā jau lidmašīnā - nekā ārkārtēja un nekā pārāk sevišķa. Lai gan sēžot pie loga un vērojot apkārtni salīdzināju redzamos skatus. Tos, kurus var vērot virs dzimtenes un tos, ko var redzēt virs Rietumeiropas un šajā gadījumā virs Bavārijas. Garlaicīga ir tā Rietumeiropa. Visi lauki apstrādāti, viss tā simetriski un sakopti. Boooring. Lidojot virs Latvijas, vienīgā simetriskā lieta ir kapitālisma iespaidota - cirsmas. Tās ir regulāras formas un ar līdzīgu regularitāti pāri visai valstij (cik nu var redzēt). Viss pārējais nāk kā pārsteigums, jo nav prognozējami kādas formas būs aramzemes lauki, vai vispār tādi lauki būs, vai tie būs apstrādāti... Tālāk jau no garlaicīgās Bavārijas uz Budapeštu. Lidojums nekādas paliekošas emocijas nerada, ja nu vienīgi atkal patīkami, ka uzkodas un atspirdzinošos dzērienus kapitālisti pasniedz bez atlīdzības. Tāpat nedaudz emociju bagātinājums ir sasniegts piezemējoties, jo pilots laikam vēlējās šo garlaicību nedaudz kliedēt ar cietāku piezemēšanos. Mērķis ir sasniegts - visi ir mundri un pamodušies. Satraukti lūkojas apkārt. Budapeštas lidosta ne ar kādām savdabībām neizceļas. Tieku transportēts uz savu dislokācijas vietu. Pilsēta par sevi pirmo iespaidu rada. Rada tādu, ka esmu piezemējies kaut kur Zolitūdē. Vismaz apbūve konkrēti par to liecina. Tādas pašas mājas, tāda pat ceļu kvalitāte. Tomēr varbūt arī tas ir kaut kur citur, piemēram, vienu brīdi šķita, ka pabraucu garām Ķengaraga vai varbūt Lubānas ielas tirdziņam. Būtisku atšķirību nejutu. Tomēr atšķirības ir un lielākā atšķirība, kas nebūt neliecina par labu Eiropas Savienības pašreizējai prezidējošajai valstij - tā pilsēta ir kaut kāda Ikarus autobusu salidojuma vieta. Vai arī visi pasaules Ikarusi ir atdoti atpakaļ ražotājvalstij un tā kā vairs nav kam iesmērēt, tad tie tiek te vienkārši izmantoti. Nesmuki, aizvēsturiski, netīri, dūmojoši. Šausmīgi. Lai gan vismaz ne oranžā krāsā, kā bija kādreiz pie mums, bet zilā vai zili baltā, bet nu tomēr tas ir kaut kāds genocīds pret cilvēci. Cik ātri tādas lietas piemirstas, kā salīdzinoši
sliktāks transports, ja pašlaik ir labāks. Par transportu vēl - atšķirīgi no dzimtenes, šeit ir ļoti liels Suzuki automašīnu īpatsvars. Nu pie mums varētu būt kopumā tikpat šo mašīnu, cik te es redzēju stundas laikā. Un vēl arī ļoti plaši šis ražotājs ielu nomalēs reklamējas. Nezinu, kas tieši ietekmē, bet ietekmē - un šo auto šeit ir daudz.
Vēl Ungārijā ir forinti. Forinti ir tas pats, kas lati, tikai ar atšķirību, ka viens forints ir ~0,00265 lati. Cenas ir lielos ciparos, no kuriem pašlaik saprašana ir tikai tāda, ka 2 štukas ļoti rupji rēkinot, ir piečuks. Un līdz ar to, katrs cenas skaitlis pirms tam ir jārēķina, lai saprastu tā nozīmi. No dažiem novērojumiem - degviela ir lētāka, maksā apmēram 0,76 Ls. Marlboro Lights ir lētāk, apmēram, 1,61 Ls. Pagaidām neko vairāk novērojis vēl neesmu pagaidām, jo nekur vēl
izņemot viesnīcā neesmu bijis. Bet toties viesnīcā esmu arī novērojis dažas lietas. Piemēram, tv kanāli pārsvarā ir vācu valodā, lai gan ir pa kādam arī citās valodās, piemēram rāda Krievijas "Pervij" kanālu. Līdz ar to, tieši šis ir kanāls, kas iet fonā, ja nekas cits prātīgāks nav darāms. Ir ļoti daudz filmu kanālu, kas maksā 3800 HUF (nu tagad paši fiksi sarēķiniet galvā cik tas ir :) lai iejustos vidē). Jā, dārgi. Tas gan laikam ir par visiem kanāliem, bet nu vienalga. Arī internets ir pieejams viesnīcā, lai gan tas maksā apmēram tādu pašu ciparu par 24 stundām. Uz 3 diennaktīm var iepirkt par, apmēram, 7000 HUF. Ne-nor-māls piķis. Līdz ar to šāda versija izmantota netiks.
Atgriežos šeit pēc padsmit gadiem. Toreiz biju vēl pusaudzis šeit esot. Bet atmiņas, lai arī varbūt pabalējušas, bet tomēr ir palikušas ļoti pozitīvas. Pozitīvas tās, protams, ir arī dēļ cilvēkiem ar ko biju kopā toreiz šeit, bet lielā mērā positīvas arī par pašu pilsētu. Tad nu šeit manas pārdomas par to, kā bija tagad. Tad nu par saviem iespaidiem šajā pilsētā, uz kuru vedod visi ceļi, kas ir viena no modes pilsētām, kas atrodas uz 7 pakalniem, kuru esot dibinājuši Romuls un Rems, kuras teritorijā atrodas vēl arī viena valsts, valsts, kurā esot dzimis fašisms, galvaspilsēta... Par Romu.
Faktiski - nekas galīgi būtisks, vienkārši spēlējos ar telefonu. Latviešu valoda N8 kaut kur "veiksmīgi" pēc update pazuda, bet nu uz kameru tas nekādi neatsaucas. :D Un gan jau nākošnedēļ tikšu arī atpakaļ pie dzimtās mēles telefonā. Pagaidām ar rotaļlietu esmu apmierināts. Bet vēl ir iepazīšanās laiks...
Piemirsu nopublicēt kādu lidmašīnas pasažieri, kuru pamanīju Briseles lidostā. Kad ieraudzīju - neticēju, ka tiešām tādi vēl eksistē, jo vairāk bija asociācijas ar tautas folkloru... Ādas jaka, garās sporta bikses un ādas kurpes... Kā vēlāk izrādījas cilvēks brauca biznesa klasē un bija samērā lielā reibuma pakāpē. Bet nu tas viss laikam iederas kopā... :)
