Budapešta 2

Pēc draugu komentāriem Budapeštas aizstāvībai, sapratu, ka nepieciešams paskaidrot un uzrakstīt kaut ko vēl. :) Un pielikt kādu ilustrāciju varbūt, jo pirmā daļa bija telefonā bakstīta un bija sanākusi arī visai nepārskatāma. :)

Tātad - nedomāju, ka Budapešta ir neglīta vai citādāk nepievilcīga. Viss ir atkarīgs no vietas un laika. Manā gadījumā bieži vien tas laika faktors ir nozīmīgs, jo man nav tik daudz brīva laika, lai redzētu visas redzēt vērtās vietas. Konkrēti Budapeštas "misijā" brīvais laiks kopā sastādīja kādas 5-6 stundas. Un nav vairs tie laiki, kad varētu atļauties ļoti daudz nozagt miegam, jo tomēr nākošajā dienā ir jābūt atbilstošā izskatā un funkcionēšanā. Piemēram, rakstīju par tipisko padomju stila arhitektūru - un tā ir taisnība. Protams, ka tas nav Budas vai Peštas vēsturiskajā centrā, bet tā tas ir. Un kā reizi manā maršrutā no lidostas līdz viesnīcai pārsvarā bija redzamas tipiskās daudzstāvenes, kā arī savdabīgi izskatījās ar dzeloņdrātīm no ceļa nodalītais dzelzceļš. Un faktiski lielākā vērtība bija Varoņu laukums, līdz kuram es tiku tikai pēdējo pāris stundu laikā līdz pilsētas atstāšanai. Padomju arhitektūru nefotografēju, bet domāju, ka arī tādas bildes varētu būt vēlāk pieejamas no cita fotoaparāta.

Kāpēc tad nepaliku citā viesnīcā? Tāpēc, ka tieši tajā bija jāpaliek un faktiski bez plašām izvēles iespējām. Bez tam - no viesnīcas loga skats bija ļoti labs, atšķirībā no Romas, kur man vispār viesnīcai nebija loga. :D Šeit tālumā redzēju pilsētas centru, bet tieši pretī bija Margaretas sala, par kuru vietējie saka, ka tās esot Budapeštas plaušas, jo uz salas ir ļoooti daudz koku un tur nekursē transports, izņemot tramvajs. Sala ir iecienīta skriešanas un velošanas cienītāju vidū.

Pilsētas centrā pabiju kādas ~4 stundas, no kurām pāris stundas bija kultūras programma (līdz ar to, tas nebija brīvais laiks):

un vēl aptuveni pāris stundas (ieskaitot kājāmiešanu uz naktsmītni) apskatīju dažas būves pilsētas centrā.

Uz tālākiem objektiem un vietām tikt pietrūka laika, līdz ar to - cerams, ka kādreiz vēl šeit nokļūšu un varēšu apskatīt vēl neredzēto.