Līdzjūtības Japānai un visiem cietušajiem. Varētu tikai novēlēt nevainai valstij un nevienam neko līdzīgu nepiedzīvot.
Bet nedaudz piezemējoties pie mūsu pašu reakcijām... Par laimi mums nav īpaši pamanāma tāda tautas daļa kā ASV, kas ļaunā priekā berzētu rokas un rakstītu visādus tesktus a la "Tā viņiem vajag", " Tas jums par Pearlharbour" un arī "Tas viss ir bullshit, jo šodien skatījos Google Maps un tur viss ir kā iepriekš". Nožēlojami, tāpēc prieks, ka mums līdzīgi teksti pat, ja arī ir, tad nav valdošie. Protams, ka arī mums ir izteikti apdāvinātie čīkstētāji vienmēr un visās situācijās. Ja kādam kaut ko ziedo, piešķir vai tamlīdzīgi... Vismaz daļa no tekstiem būtu "Dodiet skolām", "Dodiet slimnīcām", "Dodiet vēl kādam", bet tikai ne tam, kam iedota. Jo "latvietim-komentētājam" kāds ir iepotējis, ka viņš zina vislabāk un viņš ir taisnīgs, un vai es jau teicu - zina vislabāk. Par visiem. Un pie kam visos jautājumos. Bet ne par to šoreiz.
Bet saistībā ar šo visu man ir citas pārdomas. Latvijas valsts pozīcija, attieksme un reakcija pret šādiem notikumiem. Pārvarā mums raksturīgi ir atpirkties. Naudas mums nav daudz, bet mums ērtāk ir simboliski ziedojumi. Simboliski pret cietušās valsts zaudējumiem un nelaimi, bet mums pašiem jau tā nav maza nauda. Ir jau arī situācijas, kad mēs vienkārši nevaram atpirkties, piemēram, kad tas attiecas uz militāru atbalstu sabiedrotajiem, kas vairāk ir kā procentu atmaksa par drošības kredīta izsniegšanu daudzus gadus atpakaļ (par dalību NATO, piemēram).
Meklētājā ierakstot iespējamos atslēgvārdus "valdība piešķir līdzekļus" pirmajās pāris lapās atrodu vairākas norādes:
- http://www.delfi.lv/news/national/politics/palidzibai-kirgizstanas-begliem-valdiba-pieskir-50-000-latu.d?id=32625671
- http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195473-valdiba_pieskir_55_000_latu_irakas_civiliedzivotajiem
- http://www.apollo.lv/portal/news/articles/133787
- http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/346180-valdiba_pieskir_105_000_latu_pagaidu_majoklu_celtniecibai_haiti
(Fona informācijai arī piešķirtie līdzekļi kādā vietējā mēroga negadījumā - Jelgavas sporta halles ugunsgrēkā - http://www.diena.lv/lat/politics/hot/valdiba-pieskir-42-000-latu-jelgavas-sporta-halles-atjaunosanai)
Patīkamas pārmaiņas bija praktiska palīdzības sniegšana Krievijai 2010.gada ugunsgrēkos, kā arī vienā gadījumā no iepriekš minētajiem gadījumiem, kad valsts "atpirkās" - Eiropas Savienības projekta ietvaros tika nosūtīti arī glābēji plūdos cietušajai valstij.
Galvenais par ko ir pārdomas - 100 štukas ziedot cietušai valstij ir labi un jebkāds atbalsts ir apsveicams. Tomēr kāpēc mums tā ir ērtāka situācija, nekā maksāt saviem cilvēkiem par reālas palīdzības sniegšanu cietušajiem. Vienlaikus arī sniedzot ieguldījumu savu spēju attīstīšanā, kas var arī noderēt kādreiz pašiem. Nekas nav labāks par apmācībām reālā vidē. Un tas nav ciniski kā varbūt sākotnēji izklausās. Tas ir vienlaikus gan sevis uzlabošana gan palīdzēšana. Un palīdzēšana esot svarīga, vismaz Eiropas Savienības viedoklis ir tāds, ka starp 5 galvenajām prioritātēm neviena nav finanšu līdzekļu piešķiršana. Bet glābēju un cita noderīga personāla sūtīšana gan ir.
Protams, ka arī