Gadu mija... samija un atnāca

Hellou nu jau 2010.gadā. Visiem prieku, laimi, finansiālu stabilitāti, veselību... Nu jā - veselību točna, a pārējais ir tāds stiepjams un relatīvs jēdziens un mani māc bažas, ka tikai nav tā, ka visiem vienlaikus tas nemaz nevar būt. Bet nu labi - ja var, tad lai ir!
Nu jā - par to gadu un par to mīšanu (cerams, ka pareizi ierakstīju un nav nekas ar mazmājiņas izdarībām vai britu piedzīvojumiem Rīgā saistīts). Kā vēl visi labi atceras, pagājušais gads ar koda nosaukumu "2009" lielākajai daļai sabiedrības aizritēja krīzes jeb finansiālas nesaturēšanas zīmē. Arī es un mana ģimene nebijām izņēmums. Līdz ar to - šogad tika nolemts izpildīt minimālo programmu - vienkārši pavadīt nelaiķi (2009) un sagaidīt jaundzimušo (2010) mājas apstākļos. Ar šādu tādu našķi, cik nu rocība ļauj un vēlmes pieprasa. Par vakara vadītāju tika norīkots TV (nedigitālā, nekabeļa un nesatelīta) ar visiem četriem publiski pieejamiem kanāliem. TV5 neskaitu, jo tad istabas antenai ir jāmeklē kāda speciālā, mūžam mainīgā vieta (un kā likums, kad to vietu atrod, tad nākas secināt, ka antena gaisā nevar karāties). Uzreiz atzīmēšu, ka man ļoti patika nebūt kādā masu pasākumā šajā dienā, kad mainās gadu cipari. Vienīgi būšana mājās un TV izklaides raisīja vairāk vielas pārdomām par atsevišķām lietām, ko nācās redzēt vai dzirdēt. Par dažiem saviem novērojumiem un pārdomām arī vēlos pastāstīt.
Neatņemamas tradīcijas, protams, ka „Likteņa ironija jeb vieglu garu”. Klasika. Viena no filmām, kas pieskaitāma pie tām, kuras, šķiet, ir zināmas no galvas un regulāri tiek citētas. Tomēr katru reizi tajā var atklāt kaut ko jaunu. Tikai - kāda ragainā pēc cienījamajam TV3 starp filmas daļām bija jāiegrūž „Bez tabu” un ziņas? Var taču kaut kā pārplānot programmu.
Vispār jāsaka, ka TV programma visiem Latvijas kanāliem bija diezgan pliekana. Un uz vispārējā fona pat gribētu uzslavēt LTV1, kas šoreiz pat brīžiem šķita interesantāks par citiem. LNT raida kaut kādu koncertu ierakstu kompilējumu, tajā pašā laikā mazs uzrakstiņš vēsta, ka tā esot tiešraide. Jā, kā tad! Tad vēl kaut kur figurē tukšs numurs, kurā kaut kas saistīts ar Sirdsmīļo Moniku un viņas svētkiem. Nu nevis Levinsku, bet to, kas bija vienā pašmāju seriālā kādu piecgadi atpakaļ.
Labi, štrunts ar raidījumiem - pienācis laiks mūsu divām augstākajām amatpersonām uzrunāt savu tautu.
Ministru prezidents. Laikam tika izmēģināts kāds jauns jogas vingrinājums ar adatu krēslu, uz kura viņš bija apsēdināts, vai arī sabijies ne pa jokam, vai arī kādas citas problēmas, bet nu tik sausu runu sen nebiju redzējis/dzirdējis. Par daudz pliekanu tekstu, cik viss ir bijis slikti, par daudz atsauču uz trekno gadu nepārdomātām lietām un pasišana uz pleca pašam sev. "Nākošajās vēlēšanās tautai jāizvēlas ilgtspējīga politika" - kas tas tāds? Neko citu kā tikai "es esmu labākais, es domāju par nākotni, pārējie ir loši, balsojiet par mani, jo tieši es esmu ticis pie ētera laika Vecgada naktī" tur nesaredzu. Tāpat latvietis parastais balso par personālijām, par paziņām vai arī par labākajām reklāmām, jo nekādas lielas atšķirības partiju programmās neviens nesaredz un neatšķir. Partiju programmas ir tikai citiem politiķiem un politologiem, lai diskusijās varētu stumdīt.
Prezidents. Nu var redzēt, ka šī amatpersona nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Šeit jau bija labāka sagatavošanās. Neko daudz dullu nesarunāja, lai gan man ausīs iekrita interesants salīdzinājums - bija tāds dīvains tekstiņš par nepieciešamību "paļauties tikai katram uz sevi krītošā lidmašīnā"... Stop - kaut ko esmu palaidis garām? Krītošā lidmašīnā katrs pasažieris, paļaujoties uz sevi, var kaut ko ietekmēt? Vai arī, paļaujoties uz sevi, var nodrošināt, ka iekšējie orgāni pēc lidmašīnas katastrofas skaistāk izskatās uz vispārējās postažas fona? Vai arī esmu izrāvis kaut ko no konteksta un ne tā sapratis. Varbūt. Lai vai kā - Valdim Zē bija labāka runa par Valdi Dē, iespējams, pateicoties mājīgākai atmosfērai filmēšanas brīdī , ZēValdis jutās brīvāks.
Lasīju, ka politologi atzinīgi bija izteikušies par mūsu pirmo amatpersonu runām - lai nu tā būtu, bet tas tikai apstiprina, ka tās runas ir domātas politologiem, lai būtu, ko analizēt. Ja es būtu viņu runu scenārija rakstītājs, tad iekļautos plus mīnuss vienā minūtē. Atvainotos visiem, ka tā nu ir sanācis, ka "pingvīnu saspiešanās" teorija netika līdz galam izskaidrota sabiedrībai, ka šādā veidā pingvīniem, kas atrodas apļa ārpusē, (uzminiet, kura sabiedrības daļa atrodas vidū?) reizēm salst un reizēm tie iet bojā, bet būs viss labi... kādreiz un kādam. Laimīgu Jauno gadu [с новым гадом!]. Full stop.
Labi - liekam politiku pie malas.
Pulkstenis rāda 0:00 un nosacītie gadu kodi samainās. 2009 pret 2010 - JĀ, IR ATNĀCIS. Šampis (manā gadījumā Mežezers) vaļā, saskandinām, iedzeram, dodamies skatīties karadarbību pilsētas (Ķengaraga) apstākļos. Būtībā pirmais uzbrukuma vilnis sākās kā reizi precīzi 23:00, jo tas atbilst Ķengaraga laika zonas pusnaktij vairāk nekā LV laiks. Tomēr, acīmredzot šāvējiem bija izdevies veiksmīgi pārgrupēties un pusnaktī pēc Latvijas laika, jauns uzbrukuma vilnis un lādiņu patēriņš atjaunojas ar jaunu sparu. Jāsaka, ka skats nebija slikts, bija arī daudz vizuāli skaistu šāviņu. Un ar šo izrādi gan es ,gan sieva bijām apmierināti.
Jaunais gads veiksmīgi sagaidīts. Vai tas viss kļūs par veiksmīgu? Atbildes varēs apkopot pēc nepilna gada. Lai tas būtu vismaz veiksmīgāks un labāks par iepriekšējo!