Ubuntu pēc savas uzbūves krietni atšķiras no Windows, bet nu tām visām niansēm nemaz nepieskaršos un nemēģināšu tagad stāstīt lietas, kuras var atrast viskaut kur citur gan angļu, gan arī latviešu valodā. Protams, ka "galvenā vietne" ir www.ubuntu.lv .Šeit ir atrodams ļoti daudz.Tajā skaitā Ubuntu un Linux aktīvistu blogi, kā arī linki uz Ubuntu lejuplādi, u.c.. Bet nu ne tik daudz par to ir stāsts.
Tātad - pieļaujot, ka Ubuntu ir lejuplādēts un ierakstīts CD un palaista instalācija - turpinām tālāk.
Man pirmo reizi instalējot šo OS, protams, ka nebija ne mazākās nojausmas kā tad ir tas cietais disks jāsadala priekš Ubuntu. Bez šaubām vienkāršākā versija ir izvēlēties visu disku un ļaut instalētājam pašam visu sadarīt un salikt kā viņš grib. Un nekas jau slikts vai nepareizs tur nebūtu. Bet nu ar laiku (ar pāris instalācijām un daudzu materiālu pārlasīšanas) esmu secinājis, ka prātīgāk ir dalīt cietni vismaz 3 daļās (var dalīt arī vēl sīkāk, bet nu vismaz es nepraktizēju, ja ir interese, tad angliski nedaudz vairāk
šeit). Par to kāpēc tā - pastāstīšu raksta noslēgumā.
Tātad mans dalījums (izmantojot 80 Gb cietni) ir sekojošs. Viena daļa pašai sistēmai (apzīmēsies ar šķērssvītru
/ ), kurai es parasti atvēlu 10-15 Gb diska vietas, tad lielāko daļu diska vietas (ap 65 Gb vai atkarībā no pieejamās diska vietas) es atvēlu
/home - tur glabāsies visi lietotāja dati un programmas, kā arī visas lietas, kurās laika gaitā lietotāji iedzīvojas (mūziciņa, filmas, dokumenti, u.c.) un trešā partīcija
maiņvietas apgabals, jeb
swap, kuru es lieku aptuveni 4 Gb (ja nekļūdos, tad kaut kur lasīju, ka
swap būtu nepieciešams aptuveni tikpat daudz cik ir operatīvā atmiņa).
Failu sistēmu uzstādu ext4 gan
/ gan
/home partīcijai. Plašāks skaidrojums latviešu valodā par
ext4 un citām failu sistēmām ir atrodams
šeit (©XLAB). Jaunajā Ubuntu 9.10.
ext4 ir failu sistēma pēc noklusējuma.Vēl papildus nianse - 9.10. pie instalācijas piedāvā šifrēt HOME direktoriju (manā versijā laikam sanāk visu /home partīciju) - no drošības viedokļa ļoti labi, jo neviens nekādi netiks klāt tajā esošajiem datiem, bet nu tad uzreiz pēc instalācijas šifrēšanas parole būtu jāsaglabā kādā citā vietā (zibatmiņā vai kādā citā datu glabātuvē)
Tagad par to, kāpēc es izmantoju šādu diska dalīšanu. Ņemot vērā faktu, ka bieži sākot lietot Ubuntu gadās kaut kādas ķibeles un var gadīties kaut ko savārīt pašam negribot - pie atkārtotas pārinstalācijas vienkārši var novērst datu zaudēšanu. Tikai
pārinstalējot OS jānorāda, kurā diska daļā atrodas
/home un norādīt, ka šo sadaļu nevajag formatēt. Un viss - dati pēc pārinstalēšanas ir turpat, kur bija. Bez šaubām - šādi tur saglabājas arī dažāda papildus drazas un bijušās programmas un tamlīdzīgi dati, kas vairs neeksistē jaunajā sistēmā. Ja nu vēlas novērst arī šādas lietas, tad ir jāapsver smalkāks partīciju dalījums.
