Neveiksmes turpina vajāt

Nu tātad - šobrīd jau laikam bez šaubām šo varu pasludināt par savu neveiksmīgāko izbraukumu ārpus valsts. Pirmais izbraukums, kuru es uzskatīju par savu neveiksmīgāko bija kādus 6 gadus atpakaļ un tas bija mans pirmais ceļojums uz ... kāda sakritība - BRISELI. Toreiz - izņemot vienā no viņu bankomātiem naudu, man vienkārši neizdeva to naudu, bet pēc vēršanās bankā (mana LV banka pieprasa BE bankai info) - atbilde bija, ka viss ir kārtībā, ka nauda izdota... Tā nu es toreiz ielidoju uz 50 EUR.

Šoreiz tieši šādu summu man maksāja viesnīcas ieejas kartes izvilkšana no maka savienojumā ar to debīlo vēju, kas te laukā plosās. Idiotiski un tizli, neiespējami, nožēlojami neveikli, bet noticis fakts. Velkot ārā karti, acīmredzot aizķērās banknote un kopā ar to arī daži čeki par dažādiem norēķiniem. Un tad draudzīgi - naudiņa un čeki virpuļojot gaisā aizlidoja kaut kur uz tuvākajām sliedēm. Tā kā, ja esi dzelzceļa darbinieks kaut kur pie Schuman, tad varbūt tev paveiksies. Nu vai kādam vietējam dzīves pabērnam.

Bāc - nu tāds lūzers jūtos pašlaik. Tizli, bet, ko nu vairs. Atlicis tikai tik, cik uzrakstīt par to šeit. Un tas tāpat neko nemaina.