Tērbata. Tartu. Maza, skaista, klusa un visādi citādi jauka pilsētiņa. Savā ziņā studentu pilsētiņa. Varbūt tāpēc man tik ļoti patīk. Lai gan pats tā īsti neesmu studiju gados universitātē dzīvojies pa kojām un visādi citādi izbaudījis to laiku tradicionāli, tomēr, ļoti iespējams, tas man vairāk asociējas ar dzimto Jelgavu. Arī studentu pilsēta, arī mazāka kā Rīga (lai gan kura tad nav mazāka tuvāko pārsimts kilometru radiusā). Jūtos kā mājās. Protams, ka savas ūdenszīmes šajās sajūtās atstāj tāda kā nostaļģija. Nostaļģija vai atmiņas par manas dzīves 6 mēnešiem, kurus šeit esmu pavadījis. Un arī studējot.
Esmu atgriezies. Diemžēl tikai uz nedēļu. Bet šoreiz esmu atgriezies uz šo nedēļu citā statusā. Neesmu vairs students, bet šoreiz jau citiem tādiem pašiem kā es pirms diviem gadiem - stāstu lietas, kuras zinu. Šonedēļ mani sauca par lektoru. Citi lektori sauca par kolēģiem. Jocīgi. Stipri dīvaini. Pirms lekcijas (prezentācijas) ir pamatīgs uztraukums. Pat neskatoties uz to, ka ir arī iepriekš dažādas prezentācijas veiktas. Tomēr šī ir savādāka, vismaz man savādāka. Esmu šeit bijis students, kuru tagad ir aicinājuši citā statusā. Negribas izgāzties, vienkārši tāpēc, ka tas nav forši. No otras puses negribas pievilt uz sevi liktās cerības.
Šķiet, ka izdevās. Protams, ne detaļās viss, ko gribēju, bet kopumā. Katrā ziņā - pats sevi nepievīlu. Domāju, ka arī tās mistiskās cerības nepievīlu. Un savādi (pozitīvā ziņā) ir tas, ka savās prezentācijas piezīmēs paskatījos tikai 2 reizes - pirms sākuma, lai atkārtotu un pēc prezentācijas, lai pārbaudītu cik izlaidu informācijas. No visām piezīmēm, kuras vēl vakar līdz 2 naktī slīpēju un laboju, biju izlaidis tikai 4 teikumus. Uz tā fona, ka kopējais ilgums bija 1 stunda un 45 minūtes - domāju, ka lieliski.
Rezultāts? Jēga? Nu - ir izteikts piedāvājums par sadarbību arī turpmāk. Vai tā būs un kāda tā būs, ja būs - par to varēs zināt tikai nākotnē. Bet ir vismaz zināms, ka ir uz ko tiekties - būt labākam! Labākam - par sevi. Par sevi - šogad.
P.S. Nākošais ieraksts būs ļooooti tuvā laikā par vēl vienu skaistu atmiņu atsvaidzinājumu - paviesošanos Tartu krodziņā Püssirohukeldr.