Tuvāk būtībai - stāsts ir par - Püssirohukelder.
Tulkojumā sanāk, ka tas ir Šaujampulvera pagrabs (Gunpowder Cellar). Lai gan šaujampulveris lielos dauzumos tur nav bijis kopš 1809.gada. Bet nu var jau arī piemērot frāzes un tādā garā. :) Bet - vairāk vēsturisku faktu var meklēt jau augstāk esošajā saitē. Katrā ziņā krogs iekārtots ļoti senatnīgā stilā - saimnieki ir centušies pēc iespējas saglabāt senatnes sajūtu. Un krodziņam ir pašam savs (šo gan es nepārbaudīju ar izziņu un sertifikātu palīdzību) alus. Mājas alus, kurš nav masas produkcija.
Šķiet, ka šīs (varbūt vēl kādas citas arī) nedēļas laikā es neesmu nācis mājās (uz viesnīcu) tik priecīgs par dzīvi. Bez kādas blakusdomas. Vienkārši priecīgs un laimīgs. Ne par ko un tajā pašā laikā par visu. Iemesls, viennozīmīgi bija šīs iestādes apmeklējums.
Zinot, ka vakarā varētu būt grūtības ar vietas atrašanu - izlēmu doties agrās vakariņās uz šo iestādījumu. Šķiet, ka pareizi, jo kāda 1/4 pirmā stāva galdiņu jau bija iezīmēta ar tekstu, ka no 20:00 galdiņš ir paredzēts citai personai. Šajā gadījumā nav būtiski - esmu atnācis agrajās vakariņās un iedzert Püssirohu Punane jeb Red Housebeer. Es neesmu tik liels eksperts alus jautājumos, lai spētu aprakstīt visas tās labās un raksturīgās alus īpašības, bet vienu varu teikt noteikti - man šis alus ļooooti garšo un es to varētu ierindot otrajā vietā pēc Brenguļa. Alus tiek pasūtīts parasti litra kausos un tādos kausos sanāk par 5 īkiem lētāk nekā ņemot 2X0,5 l, tomēr es izvēlējos labāk ņemt tieši otro varianto, jo tad otrā puse ir atkal auksta. Un šis alus (komplektā ar turpmāk sekojošajiem pāris punktiem) varētu būt viens no iemesliem vien, lai es kaut reizi gadā atbrauktu uz šejieni.
