Pēdējais Tirānas sveiciens

Šoreiz iztikšu bez bildēm. Bet ir garāks stāstiņš, precīzi tik garāks, lai neietilptu Twitter.
Sākšu no tās vietas, kur pagājušo rakstu pabeidzu - jāiet gulēt, jo 4:00 jāceļas un jāpošas uz lidostu. Precīzi tā arī rīkojos. Pulksten 00:37 (paskatījos pulkstenī) pamostos no trokšņa, kas ļoti atgādina kliedzošu cilvēku... Bet pēc tam sāka izklausīties, ka kliedzošais cilvēks (iespējams sieviete, jo balss bija pietiekoši augstā toņkārtā) tiek noteiktā frekvencē sists ar galvu pret sienu. Tāds kokam līdzīgs troksnis un vienlaikus kliegšana. Faktiski jau jūs sapratāt, kas notika stāvu virs manis. Domāju - nu nekas - gan jau ilgi tas nevilksies... TAS ilgi tiešām nevilkās, bet, laikam, kaut kādā mistiskā veidā, kliedzošā sieviete ar koka galvu nodarīja kaitējumu kādam stikla izstrādājum, jo bija plīstoša stikla skaņa. Mana versija - vai nu spogulis vai logs tika traumēts. Pēc brīža aizcērtas durvis. Pēc brīža sākas razborkas paaugstinātos toņos. Pēc to noklušanas varēja ļoti labi dzirdēt kā augšējā stāva iemītnieks (-i) staigā pa čerkstošo parketu un tad tecina vannā ūdeni. Es nezinu cikos precīzi aizmigu, bet pieļauju, ka ap kādiem 2-3. Tātad pagulējis esmu ~3-4 stundas. Un tagad klīstu pa Romas lidostu, jo kad apsēžos, tad sāk nez kāpēc miegs nākt...
Lūk tādu jautru un humorpilnu atvadu sveicienu man sagādāja Tirāna. :-D