Tomēr tas notika. Un šāds brīdis ir jāpiefiksē tā unikalitātes dēļ. Vēl piektdien izlasot info, ka šāda uzruna tiks teikta, bija sajūta, ka tas varētu tā būt, ka varētu tikt kāds palūgts aiziet. No otras puses kaut kā neticējās. Lai gan tagad, ja tā padomā, ko gan vēl Prezidents varētu visai tautai teikt uzrunā, zinot, ka viņa pilnvaru termiņš ir sienas kalendārā saskatāms? Zinot arī to, ka nez vai viņš tik vienkārši būtu Prezidents uz otro termiņu. Nez vai Jāņu dienas uzrunu vai uzrunu nākamajos Z-svētkos. Bet nu precedents ir noticis.
Tagad katrs sevi cienošs, un dažs tikai sevi cienošs, eksperts un politiķis izsaka prognozes: cik slikti ir darīts, cik neveiksmīga laika izvēle, Prezidentam tik īsu termiņu pirms savu pilnvaru beigām nebūtu tiesību tā rīkoties, tagad sāksies vēl lielāks bardaks kā pašlaik... Nu un??? Tas viss nav svarīgi. Svarīgi ir, lai tauta beidzot būtu izaugusi no Zīgerista banāniem, no tūkstošiem neesošu darba vietu, no solījumiem nodrošināt iespēju izaudzināt 3 bērnus ģimenē, u.c. Es saprotu, ka gribētos tam ticēt. Gribētos visu to un vēl vairāk. Bet politiķiem nav tāds mērķis. Mērķis ir dabūt visus banānus sev un labākajā gadījumā padalīties ar tiem, kas nodrošina tikšanu pie banāniem. Varbūt, ka nekas daudz nemainīsies, bet pat, ja nedaudz mainīsies uz labo pusi, tad tas jau būs pozitīvi.
P.S. Un rītdien čakli, čakli atsekot tukšos cilvēkus Twitter. :)