Nav jau noslēpums, ka šogad sarežģīti deptātu kungiem un kundzēm, kā arī tiem, kas grib sev piemērīt Jēkaba ielas krēslus. Ir nepieciešamība pēc reklāmas, publicitātes... Bet nu taču pažēlojiet kokus. Nevajag pārspīlēt ar to reklāmu daudzumu pastkastēs. Attēlus gan šoreiz nepievienošu, lai nebūtu politiskā reklāma. Bet nu vai tiešām jūs uzskatāt, ka kandidātu ģīmis pastkastē vismaz dienā reizi nozīmē proporcionālu atbalsta pieaugumu viņam?
Hmmm... Bet nu visvairāk ir jāreklamē to, kas ir švaki pieprasīts vai pats par sevi ir kaut kas švaks. Un šajā ziņā, piemēram, apnicīgi reklamētajam veļaspulverim ir zināma priekšrocība attiecībā pret politiķiem, jo arī lētais pulveris kaut cik ciešami iztīra drēbes, līdz ar to varētu teikt, ka pilda savas funkcijas un uzdevumus pieņemami. Saprotu, ka uzdrukāt x tūkstošus mazu lapeļu vai bukletiņu maksā salīdzinoši maz, bet tām spīdīgajām lapelēm, ja ir centrālā apkure un nav krāsns mājās - nav pilnīgi nekāda cita pielietojuma. Ja avīzes var vismaz paņemt uz katra dzīvokļa vai mājas "lasītavu", tad šīs lapeles pat tur neder... Papīrs ciets un nav nekā daudz lasāma arī...
Nu labi - pieņemsim, ka tas ir "lēti un labi" un var pastāstīt visiem par saviem labajiem darbiem vai plāniem. Bet, ko tas dod - es domāju tā runāšana un stāstīšana... Faktiski jau lielākā daļa no tā ko stāsta, ko deklarē, tā arī paliek deklaratīvi. Un nav jēgas analizēt atsevišķi ņemtas partijas vai apvienības. un vēl mazāka jēga ir tam, ko jebkuras atsevišķi ņemtas partijas kandidāti sola. Jo kandidāts ir vienas politiskās balsošanas mašīnas zobrats, līdz ar to viņa viena paša solījumiem nav nekādas jēgas un pat nekāda liela spēka. Ja vien kādā brīdī tā konkrētā lieta visai mašīnai nav izdevīga. Tālāk - arī tai vienai Saeimā iekļuvušajai balsošanas mašīnai var izrādīties, un visbiežāk izrādās, nav liela speka, jo šiem nekāda teikšana atsevišķi nesanāk, līdz ar to ir jāsaštuko pa diviem vai pa trim un tad jau tas polšs pēc samešanās arī kopā ir tikai tukšojams un katrs grib savu "graņonku", bet vēlams vairāk.
Manā skatījumā vispār politiskā reklāma kā priekšvēlēšanu kampaņa ir jāaizliedz. Ja esi pie varas, tad jāstrādā un jādara tādas lietas, lai tev nebūtu jāreklamējas un jābesī visi ar savu ģīmi uz papīra lapas vai datora monitorā, vai TV ekrānā, bet, lai vēlētājs tāpat zinātu par ko vēlēt. Un tāpat ikdienā var pietiekoši labi skaidrot savus plānus un idejas un kā uz to tikt vai netikt. Un vēlēšanas ir jārīko biežāk kā reizi četros gados, lai uzturētu vēlmi strādāt un saglabātu kaut nelielu stresa līmeni kandidātos/deputātos.
Bet nu tā kā visticamāk neviens negrasās izbeigt politiskās reklāmas, tad varētu vismaz to izveidot interesantāku. Piemēram, vajadzētu noteikt, ka partijām un deputātiem reklamējoties ir vienots formāts.
Piemēram, Ziemeļamerikas sporta komandām vai kaut vai mūsu pašu Rīgas Dinamo un citām KHL komandām, ir spelētāju kartītes, kuras krāj ļoti daudzi cilvēki un veido savas kolekcijas, mainās, pārdod, pērk. Un vismaz būtu mazs, vienots, kompakts formāts.
Un tīri glīti izskatās. Vismaz šķiet, ka ir tāda kā organizēta sistēma, nevis kā tagad... Un tad stabili, ka cilvēkiem būtu nedaudz lielāka interese par to, kas tad ir tur virsū, būtu ērtāk salīdzināt pa gadiem kā ir attīstījusies partija un tās kandidāti. Varētu pieķert pretrunās vai solījumu nepildīšanā, vai pamanīt tieši izpildītos darbus. Varētu izdot atsevišķas solījumu kartiņas un atsevišķas paveikto darbu kartiņas. Tad varētu salīdzināt, kur ir vairāk tukšas vietas atlicis.
Var jau būt, ka šie murgi man nāk prātā no nepīpēšanas, jo galu galā - šodien jau DEVĪTĀ diena ir kā neesmu lietojis tabaku vai tabakas izstrādājumus. Ir nedaudz bailes... Bailes, ka drīz savai valstij nebūšu vairs izdevīgs, jo vairs praktiski nekādu akcīzes nodokļa ieņēmumu no manas kabatas. :)
Lai patīkama nedēļas nogale! ;)