Jau ilgus gadus personīgām vajadzībām izmantoju pārsvarā Linux operētājsistēmas, visvairāk Ubuntu dažādus paveidus, bet arī citus esmu patestējis. Neprivātām vajadzībām gan joprojām esmu arī Windows 7 lietotājs. Tā kā pavisam piemirsis šo vidi neesmu. Nesen sanāca netīšām tikt pie datora uz kura bija Windows 8. Nolēmu, ka jāizmanto iespēja un jāpatestē kādā virzienā iet Microsoft ar savu izpratni par operētājsistēmu nākotni.
Teikšu godīgi, pirmais iespaids pat nemaz tik slikts nebija. Šķita, ka varētu pat palietot kādu laiku. Metro saskarne pat sākumā šķita interesanta, vismaz vizuāli pievilcīga. Bet nu – jo vairāk lietoju, jo vairāk krita acīs visādas neizdarības vai trūkumi ar jaunajiem Logiem. Un es pat nezinu vai tie tur Maikrosofti netīšām ir pieļāvuši tādas neizdarības vai arī apzināti. Cerams, ka netīšām. Lai gan vismaz vienas negatīvās lietas iespaidus rada tas, ka ar šo versiju vēl Windows nevarēja pilnībā aiziet tikai uz Metro saskarni un visticamāk bija spiesti saglabāt arī veco, ierasto desktopu. Un tas arī ir tas viens no pirmajiem, kas man besīja. Daļa programmu/aplikāciju darbojas metro vidē, daļa pārslēdzas uz desktopu. Pie kam darbības vienā vai otrā ir nedaudz, bet atšķirīgas. Piemēram, ja lietoju Internet Explorer Metro vidē un vajag pārslēgties, piemēram, uz ierasto Tweetdeck ar Alt+Tab, tas tas pārslēdzas uz desktop vidi, ja Tweetdeck aizveram, tad mēs nenonākam uz iepriekšējo, bet paliekam uz desktop. Sanāk, ka darbojamies vienā operētājsistēmā, bet divās atšķirīgās vidēs. Kuras sadzīvo, bet nu tā kā īsti nedraudzējas, vienkārši līdzāspastāv.
Metro programmiņas varam aizvērt pavelkot un nometot uz ekrāna apakšu. It kā ērti. Bet nu nākamā neērtība ar šo – ja aizveram, tad nonākam nevis uz iepriekšējo programmiņu, bet uz starta ekrānu. Piemēram, situācija – atveram e-pasta aplikāciju, tad kādā e-pastā ir pielikums, pieņemsim, ka PDF failiņš. Atveram pdf, iepazistamies, aizveram, bet tiekam nevis atpakaļ uz e-pastu, bet uz starta ekrānu. Nu stulbi un ļoti neērti. Vēl nedaudz iekaitināja, ka pat uz pieņemamu spēju datora Metro aplikācijas ielādējās samērā lēni. Sajūta kā strādājot ar pavecu datoru un gaidot kad kaut kas ielādēsies.
Ļoti daudz ko var panākt saspiežot dažādas taustiņu kombinācijas. Bet nu es tikai dažas paspēju iegaumēt. Tās atvieglo darbus vindouzā pilnīgi noteikti, bet nu tās tad ir jāsamācās. Lai gan arī ar tām nav gluži pilnīgi vienozīmīgi. Piemēram, Ctrl+i izsauc settingu parādīšanos, bet nu Metro vidē, tie būs konkrētās aplikācijas iestatījumi, bet desktop vidē tas jau būs atkal citi settingi, vairāk tā kā visa desktop. Bet nu tāpat tas rada samērā lielu apmulsumu sākumā.Salīdzinot pāreju no Windows 3.x uz Windows 95 (un tam sekojošajām versijām) bija kā pāriešana uz kaut ko ērtāku un vieglāku, bet nu pāriešana uz šo versiju man tomēr šķiet sarežģītāka un apgrūtinošāka. Bet kā jau teicu, varbūt, ka pirmie kucēni ir paredzēti slīcināšanai.
Protams, papildus šim visam nāca cīņa
ar jauno BIOS aizstājēju UEFI
un arī ar to saistīto Secure Boot, ko ražotājiem “uzspieda”
līdz ar Windows 8 parādīšanos. Protams - var arī uzlikt atpakaļ ierasto BIOS, bet nu tad ieliktais Win8 negrib lādēties. Līdz ar to man sanāca nedaudz
arī pacīnīties, lai vispār piespiestu datoram saprast, ka vēlos
uzinstalēt papildus Windows arī normālu operētāsistēmu (nu jau
labu laiku par normālu esmu atzinis Ubuntu Gnome edition). Nu, bet
pēc neskaitāmiem testiem ar iestatījumiem un neskaitāmām
pārstartēšanām tomēr izdevās visu saslēgt kā nākas, lai
pierunātu pieņemt dual-boot. Un laimīgs lietoju atkal savu Linux, bet, ja gribās vēl sevi pakaitināt, tad varu pārstartēties.