Karstums. Visiem puslīdz vienāds. Atkarībā no vides, kurā jāpavada laiks. Citam vairāk ēnas, citam vairāk kondicionieru, klimata kontroļu, ventilatoru... Bet tiešām šodien sāku ticēt, ka lielais karstums un tieša saules staru iedarbība dara dīvainības.
Pirmā pārliecināšanās par šodienas saules staru spēku ir jau uzreiz pēc darba dienas beigām, vēloties braukt mājās - priekšējā riepa manam velo bija tukša. Pārsprāgusi. Labi, ka viens serviss (tam pavisam blakus arī veikals) atrodas samērā netālu no darba. Tā nu pēc pārdesmit minūšu kājošanas (parasti jau šajā laikā esmu pie mājām) tieku līdz tam. Bet kā izrādās, šiem visas riepu kameras ir izbeigušās, jo pēdējās dienās esot liels pieprasījums. Un tad nu labi, ka netālu ir tas veikals, kur arī ir velo nodaļa un tur var nopirkt kameras. Riepa tiek salabota un varu doties ceļā mājup.
Bet tās dīvainības turpinās. Parasti savā ikdienas maršrutā neesmu novērojis tendenci, ka autovadītāji vēlas pēc iespējas maksimālāk piespiest pie braucamās daļas apmales, bet nu šodien to izjutu divas reizes un vienreiz pat nācās "lēkt" ar visu velo pāri apmalītei no braucamās daļas uz trotuāru. Vienu reizi "zvaigzne" bija pilnīgi blonda paskata sievišķis pie Lexus stūres, pie kam Lexus ar Lietuvas numuriem. Viņai bija pilnīga pārliecība, ka apsteigt un uzreiz strauji bremzēt, lai paspētu nogriezties pa labi ir pareizākais risinājums. Paspēju uzspert tikai pa aizmugurējo spārnu, bet nu arī tas nelika ne mainīt trajektoriju, ne piebremzēt, ne apstāties... Otrs gadījums jau pēc kādām 5 minūtēm un šoreiz idiota lomā iejutās kāds smagās kravas mašīnas šoferis. Piedrujas ielai ir divas joslas katrā virzienā, bet tāpat šim šoferim šķita prātīgāk bedri apbraukt maksimāli pietuvojoties apmalei, kad tur braucu es. Un šajā gadījumā gan biju spiests lēkt uz apmales. Šo šoferi gan es uzreiz arī panācu, jo pēc brīža viņš jau bija iekārtojies automašīnu rindā pie Cenukluba, kas lēnām kustējās uz Slāvu apļa pusi. Uz manu pirmo teikumu latviešu valodā atbilde bija krievu valodā, līdz ar to pārgāju uz krievu valodu. Šoreiz arī labprātīgi to daru, jo lamuvārdi kreivu valodā ir sulīgāki un vārdu krājums ir plašāks. Tiesa pēc brīža viņš jau manu niknumu ir nomierinājis, ļoti ticami atvainojoties par savu neuzmanību un arī izsaka gandarījumu par to, ka nav seku viņa kļūmei un painteresējās vai velo nav bojājumu dēļ tā. Tā nu viņš no idiota lomas tika vaļā un palika par vienkārši nevērīgu kretīniņu.
Vai tas bija viss? Nē - vēl bija pāris "sagurušu" vīru, kas gāja pa Maskavas ielas trotuāru. Principā viņi gāja pa visu trotuāru. Un visos iespējamos virzienos vienlaikus. Protams, ka piebremzēju, lai izvēlētos labāko iespējamo risinājumu apdzīšanas manevra veikšanai. Šķita jau, ka viss būs pareizi aprēķināts, bet nedomāju, ka viens no vīriem gribēs manu manevru piekoriģēt ar strauju nokrišanu. Un nokrišanu tieši priekšā riepām. Formula 1, bļin. Tomēr arī šajā "izklaides" epizodē neviens traumas neguva un necieta. Vairs nebija ne vēlmes ilgi lamāties (uzsvars uz ilgi), nedz arī dauzīt pārdzērušos, pārkarsušus un neko nesaprotošus subjektus, no kuriem pats vainīgākais pat lāga nevīžoja piecelties.
Un tā nu sāku ticēt, ka saules iedarbība uz cilvēkiem ir pārdabiska. Labi, ka šīs ticības stiprināšanai neviens tā īsti necieta.
Lai jums labi braucas un negadās pārkarsuši cilvēki. ;)