Velo weekends [ar saturisku atkāpi]

Lielā atkāpe. Biju domājis, ka nākošais ieraksts būs par Skyforger koncertu 8.maijā Sapņu Fabrikā. Tomēr dažādu apstākļu dēļ tā arī nesanāca man uzrakstīt garo un cildinošo rakstu.Lai gan par Skyforger manas domas un viedoklis ir kļuvis tikai pozitīvāks un cieņa pret grupu ir tikai augusi. Un noteikti centīšos būt nākošajā Rīgas (Latvijas) koncertā klāt.

"Stingra roka un droša sirds,
Trīs zvaigznes, kas zobenā mirdz!"

Ievads. Kā reizi pēdējās garajās brīvdienās (tajās, kuras uz Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu) abi ar sievu izlemām iegādāties divriteņus. Pirmkārt - sen jau vēlējos, jo kopš padsmit gadiem nebija bijis vairs savs ritenis. Un tas pats (padomju ražojuma Tūrists) jau sen kā beigts un atrodas labākās trasēs. Otrkārt - tas ir noteikti veselīgāk un prātīgāk pārvietoties ne tikai ar automašīnu, vai sabtransu. Treškārt - vasaras mēnešos ir doma arī braukt uz darbu, līdz ar to - varētu arī ietaupīt kādu kapeiku (santīmu, centu, vai citu naudiņu).

Iztirzājums. Šajā sestdienā izdomājām, ka brauksim no Rīgas uz Jelgavu ar divriteņiem. Sākotnēji nedaudz biedēja šāda doma arī mani pašu, nejutos pilnīgi pārliecināts, ka pēc nieka ~40 km norullēšanas pa Rīgu, varētu uzreiz būt gatavs tālākam pārbraucienam - tikpat kilometriem vienā piegājienā. Nebiju arī drošs par kundzes gatavību. Lai gan tā kā viņa diezgan regulāri praktizē dažādu attālumu skriešanu (gluži maratons vai pusmaratons vēl gluži ne, bet nu 1/4 jau gan), tad sevišķi nebēdāju. Vēl jo vairāk, ka A8 šoseja atrodas visnotaļ tuvu dzelzceļa līnijai un, ja nu kas - var pamainīt plānus par labu ekskursijai vilcienā ar velobagāžu.

Lai nu kā - sakārtojām somas ar dažādām lietām, ko ņemt līdzi un devāmies ceļā. Ziepniekkalnā izlēmām, ka dosimies pa veco Jelgavas šoseju. Pamatojums- tur mazāka satiksme, līdz ar to varētu būt drošāk. pēc kāda laika sapratām, ka izvēle varbūt arī nebija tā labākā, jo ceļa segums ir atbilstošs vecās šosejas nosaukumam un ceļš ir tikai nedaudz labāks kā Jelgavā. Pa ceļam pīppauze Tīraines Baložu (kā mani precizēja) stacijā. Tur vēl viens dienas secinājums - odu blīvums ap ķermeni bija pielīdzināms Uzvaras pieminekļa pakājei 9.maijā, ar tendenci blīvuma pakāpei pieaugt proporcionāli pavadītajam laikam miera stāvoklī. :)

Nedaudz pabarojuši odus un dažus eksemplārus atstājot bezpalīdzības stāvoklī uz perona, dodamies tālāk. Sāk rasties priekšnojauta, ka nākošais dienas secinājums varētu būt "Ja debesis sāk stipri apmākties - būs lietus (vai kaut kāds cits process, kura laikā rodas nokrišņi)". Ap Jaunolaini priekšnojauta tiek papildināta ar nepārprotamām zīmēm lietuslāsīšu formā. Nolemjam aizsniegties līdz autobusa pieturai "Olaines stacija", jo tas nozīmētu, ka vismaz pusceļš "ar astīti" tiktu sasniegts. Starp pagriezienu uz Olaini un iecerēto pieturu lietus jau ir uzmācīgs. Toties turpmāko 30-40 minūšu laikā varam vērot arī kā uzmācīgais lietus pārtop par nepieklājīgu un pat perversu lietu. Šķiet, ja mugurā būtu glābšanas veste - varētu peldēt uz augšu. Dilemma - gaidīt lietus pārtraukumu vai padoties un virzīties Olaines stacijs virzienā? Tā kā līdz iespējamam vilcienam ir pietiekoši laika, lai nebūtu jāizlemj nekavējoties - gaidam.

Tomēr lietus sāk mitēties un pamale sāk noskaidroties. Ceļš tiks turpināts. Sākumā vēl nedaudz pilina, bet drīz jau mitējas. Vēl pa brīdim nedaudz mitrums tiek uzmests no garām joņojošiem autobusiem un smagajām mašīnām. Un krietni vairāk mitruma un dubļu tiek uzmests uz kājām un muguras, jo dubļusargi riteņiem vēl nebija iegādāti. Mana ceļabiedre (tā pati, kas amatu apvienošanas kārtībā ir arī mana dzīvesbiedre) sāk sūdzēties par sāpēm ceļgalā un līdz ar to arī nedaudz palēninās mūsu gaita pretī Jelgavai. Bet tiešām tikai nedaudz (ja ticu Nokia GPS rādītājiem, tad par kādiem 2-3 km/h).

Tiek sasniegti Ozolnieki. Un autobusu pieturā tiek ņemta kārtējā pīppauze un atpūta kādam sāpīgam ceļgalam. Dilemma - nepiebeigt ceļgalu līdz galam un doties uz Ozolnieku staciju gaidīt to pašu vilcienu, kuru negaidījām Olainē vai doties tālāk? Pēc atpūtas dodamies tālāk. Vēl neliela patveršanās no lietus kādā no Ozolniekos esošajām autobusu pieturām un došanās tālāk. Jelgava tiek sasniegta jau pēc diezgan neilga brīža. Uzrodas papildus spēks un enerģija. Atlikušais braukšanas ceļš pa Jelgavu jau ir pavisam ātrs. Un pa Jelgavu braucot man ir jauns dienas secinājums - ar riteni braucot, Jelgavas ielas šķiet vismaz 1000 reižu normālākas kā braucot ar mašīnu.

Galapunkts sasniegts. Ja ticu savai Nokia un Sportstracker, tad ceļa bilance ir sekojoša:

  • Distance: 47.3 km
  • Duration: 2 h 35 min 11 s
  • Avg.speed: 18.3 km/h
  • Max.speed: 40.6 km/h
  • Avg.pace: 3 min 16 s per km

Secinājums ir viens - pārbrauciens ir paveikts. Un diezgan veiksmīgi. Var tādus plānot arī turpmāk. Otrā dienā nekāda miršana dēļ brauciena nebija, nekāds pārākais nespēks arīdzan ne. Miegs bija labs. Ļoti labs.