Kopš bērnības nebiju redzējis to multenīti. Tad nu kaut kā iekrita acīs un nolēmu, ka jānoskatās. Nu un secinājumi ir daži vai pareizāk sakot novērojumi, kuri netiek piefiksēti skatoties kā mazam bērnam. Taisnības labad gan jāsaka, ka tādas lietas ievērot var tikai pieaugušie, jo tas viss ir nesvarīgi.
Pirmkārt. Mazais dīvainais lops Čeburaška ir mazs, spalvains radījums ar lielām, neproporcionālām ausīm. Latviski gan ir dzirdēts arī Pekausis,b et man tas galīgi nešķiet piemērots. Čeburaška arī Āfrikā būs Čeburaška.
Un runājot par Āfriku - visticamāk Čeburaška ir marokānis, jo uz
Krieviju Padomju Savienību atceļoja apelsīnu kastē. Protams - varbūt kāda cita valsts, bet tomēr sliecos domāt, ka marokānis, jo vismaz manā atmiņā par apelsīniem no bērnības ir palikuši apelsīni ar tām superīgākajām Marocco uzlīmēm, kuras bija vēl lielāks retums kā apelsīni un bija vērtība pati par sevi. Bet nu atgriežoties pie Čeburaškas - visticamāk, ka viņš ir terorists un viņam ir kāds slepens uzdevums, jo viņš perfekti pārvalda krievu valodu. Runā bez akcenta. Cenšas ļoti ātri sadraudzēties un atrast sev draugus. Droši vien, lai organizētu kādu teroristu šūnu.
Otrkārt. Dīvaini ir, ka populāri ir kādam objektam par apsargu pielikt kādu militārpersonu. Nu tas, lai liktos cik ir nopietns objekts un, ka tas tiek apsargāts. Protams, ka iespaids varētu būt vispār no vadošās idioloģijas un visas valsts (PSRS)
posttraumatic syndrome. Jo 1969.gads, kad uz ekrāniem parādījās pirmā multfilmiņa, vēl pilnā sparā gāja vaļā militārā sacensība ar ASV. Tātad sargs ar Tokareva šautenīti (redzamas jebkurā PSRS filmā par karu vai pēckara periodu) ir redzams pie Zoodārza, kur Čeburašku gribēja atdot pēc atrašanas apelsīnu kastē, bet tur nepaņēma, jo tādu īpatni nepazina. Smieklīgi jau arī tas, ka nepaņēma, bet nu lai jau. :) Iespējams, ka tieši šajā situācijā izlūkdinesti kļūdījās nepārbaudot
marokāni.
Otrs gadījums bija kāda gatera apsargāšana, kur kareivis sargāja no gatera izplūstošus rūpnieciskos atkritumus, kas piemēsloja upi. Teorētiski jau gateris nav tas trakākais piesārņotājs, bet nu galvenais ir princips. Militārs sargs vedina domāt par militāras ražošanas esamību objektā. Līdz ar to gateris ir tikai piesegs. Ko tur dara atkal Čeburaška? Kā pēc brīža noskaidrojas - Čeburaška kā teroristu šūnas vadonis organizē sabotāžu rūpnīcai, kuru izpilda Krokodils Gena.
Pionieri. Vienā multfilmiņas daļā abi dīvainie lopi (
marokānis un zaļš, runājošs krokodils) gribēja iefiltrēties pionieru vienībā. Sākotnēji pionieri negribēja ņemt un atšuva, jo, lai kļūtu par pionieri ir jāizdara daudz laba un vienkārši tāpat to nevar, bez tam, ka abi indivīdi neko nemācēja, no piedāvātajiem variantiem - soļot, kurt ugunskurus, vai taisīt putnubūrus. Iefiltrēšanās izdevās tikai pēc vairākām operācijām: 1) "Bērnu laukumiņš un 2) "Metāllūžņi".
"Bērnu laukumiņš". Tā kā bērniem pagalmā nebija, kur spēlēties, tad Gena ar Čeburašku nospēra visādus izejmateriālus un pat tehnikas vienības, lai uztaisītu bērnu laukumiņu. Trakākais, ka pēc tam atnākušais milicis par kompresora zādzību vairs neko neteica, bet ieraugot, ka tas bija bērnu laukumiņam, pasmaidīja un pat piedāvājās kompresoru nogādāt īpašniekam. Tātad morāle, ka zagt labam mērķim jau ir arī šeit redzama. Tā pati doma ir redzama arī otrajā operācijā "Metāllūžņi". Operācijas laikā pionieri uzsāka dzelzs atkritumu vākšanas akciju. Abi aktīvisti paši uz savu roku sagādāja visādus dzelzs atkritumus no vietējās ostas akvatorijas, ieskaitot arī kāda kuģa milzīgo enkuru un lielāko daļu ķēdes. Un palika nesodīti, vēl vairāk - pēc veiksmīgās operācijas tika piedāvāts abiem iestāties pionieros. Un tad jau vairs netraucēja tas, ka viņi nemāk maršēt, kurināt ugunskurus, u.c. Tātad - blata sistēma un attiecības balstītas uz izdevīgumu. Otra versija, kas notika abu operāciju laikā - militārā un rūpnieciskā spiegošana (kompersors un kuģa enkurs).
Tad vēl - 3 vai 4 filmiņā izrādās, ka Čeburaška nemāk lasīt un viņam būtu jāiet skolā. Te nu tiek pieķerti filmas veidotāji melos vai konsekvences neievērošanā. Jo pašā pirmajā daļā pūkainais indivīds lasīja, jo kā gan savādāk iepazītos ar Genu, kurš bija izlicis sludinājumu, ka meklē draugus.
Neraugoties uz visu manu piekasīšanos un kritizēšanu - ļoti interesanti bija noskatīties multfilmu, kura bija viena no populārākajām bērnībā. Jo tad tā bija vienkārši multene, bet tagad - multene no bērnības, bērnības atmiņas, nostaļģija varbūt.
