Tik daudz kur dzird sakām, ka pašreiz esošie mēsli pāries un viss atkal būs labi. Bet kāpēc kādam ir vispār pamats domāt, ka kaut kas būs labi. Varbūt būs nedaudz labāk kā tagad? Nu ja nu kādu mazumiņu. Lai gan šaubos arī par to. Visa pasaule mainās un nekas vairs nebūs kā bijis. Kārtējā industriālā (vai digitālā) revolūcija. Nāca lēni, bet šķiet kuru katru brīdi šis burbulis plīsīs. Henrija Forda konveijers. Tikai modernāks un savādāks. It kā nekas traks - vienreiz pārdzīvoja cilvēki to un pārdzīvos vēl. Noteikti, ka pārdzīvos, bet ne visi. Pazūd pielietojums cilvēkiem.
Pēdējā laikā Latvijā ir populāri efektivizēt, uzlabot, maksimizēt, optimizēt. Nebūt nenoliedzu, ka tas būtu darāms un, ka iespējami daudzās jomās vajag maksimāli efektīvi izmantot līdzekļus, seviški, ja to nav daudz - un sāpīgākais, ka tos nav kur ņemt. Varbūt vienīgi kūdru varam tirgot, jo tā šķiet vēl ir kādas dažas kravas palikušas. Latvijai nav resursu, nav arī nākotnes. Vismaz nekādas pozitīvās un spožās. Neredzu. Viss pārējais ir sevis mānīšana. Vēl jo vairāk, ja atrodamies atvērtā tirgū. Mums nav nekā ko piedāvāt.
Nauda pie mums neaug, vismaz ne pietiekošā daudzumā, lai pietiktu visiem. Un tā ir arī visā pasaulē. Visas optimizācijas veicina resursu īpašniekiem izdot mazāk naudas un nopelnīt vairāk. Ko tas viss nozīmē? Ka ir vairāk bezdarbnieku un mazāk darbinieku. Un krīzes situācijā, tos pašus var optimizēt, bet atlikušajiem maksāt mazāk. Un visi līdzekļi tāpat nonāk resnajos, biezajos makos.
To jau vienkārši redzēt ikdienā. Piemēram, manā un manas ģimenes ikdienā. Salīdzinot pāris gadus atpakaļ, es krietni mazāk ēdu sabiedriskās iestādēs, es mazāk dodos izklaidēties, neeju uz kino, pērku mazāk nekam nevajadzīgas lietas. Tā visa rezultātā visi, kas iesaistīti minētajos biznesos saņem mazāk naudas. Līdz ar to viņiem ir mazāk ienākumu, līdz ar to - mazāk var maksāt saviem darbiniekiem, vai pat ir spiesti atlaist daļu. Tie, kas saņem mazāk - mazāk tērē, līdz ar to vēl kāds saņem mazāk un var atļuties mazāk. Nebeidzams aplis, vai spirāle, kas ir virzīta uz leju. Un pa to spirāli arī visi kustamies. Cits ātrāk, cits lēnāk.