o79.lv

Viena no labākajām emociju sadaļām ir piepildīta pirmspēdējā dienā esot Tartu. Izlēmu, ka apmeklēšu savu iecienītīko krodziņu Tartu tikai pēc tam, kad man nebūs vairs jādomā par savām primājām lietām - par savas vizītes iemeslu.

Tuvāk būtībai - stāsts ir par - Püssirohukelder.

Tulkojumā sanāk, ka tas ir Šaujampulvera pagrabs (Gunpowder Cellar). Lai gan šaujampulveris lielos dauzumos tur nav bijis kopš 1809.gada. Bet nu var jau arī piemērot frāzes un tādā garā. :) Bet - vairāk vēsturisku faktu var meklēt jau augstāk esošajā saitē. Katrā ziņā krogs iekārtots ļoti senatnīgā stilā - saimnieki ir centušies pēc iespējas saglabāt senatnes sajūtu. Un krodziņam ir pašam savs (šo gan es nepārbaudīju ar izziņu un sertifikātu palīdzību) alus. Mājas alus, kurš nav masas produkcija.

Šķiet, ka šīs (varbūt vēl kādas citas arī) nedēļas laikā es neesmu nācis mājās (uz viesnīcu) tik priecīgs par dzīvi. Bez kādas blakusdomas. Vienkārši priecīgs un laimīgs. Ne par ko un tajā pašā laikā par visu. Iemesls, viennozīmīgi bija šīs iestādes apmeklējums.

Zinot, ka vakarā varētu būt grūtības ar vietas atrašanu - izlēmu doties agrās vakariņās uz šo iestādījumu. Šķiet, ka pareizi, jo kāda 1/4 pirmā stāva galdiņu jau bija iezīmēta ar tekstu, ka no 20:00 galdiņš ir paredzēts citai personai. Šajā gadījumā nav būtiski - esmu atnācis agrajās vakariņās un iedzert Püssirohu Punane jeb Red Housebeer. Es neesmu tik liels eksperts alus jautājumos, lai spētu aprakstīt visas tās labās un raksturīgās alus īpašības, bet vienu varu teikt noteikti - man šis alus ļooooti garšo un es to varētu ierindot otrajā vietā pēc Brenguļa. Alus tiek pasūtīts parasti litra kausos un tādos kausos sanāk par 5 īkiem lētāk nekā ņemot 2X0,5 l, tomēr es izvēlējos labāk ņemt tieši otro varianto, jo tad otrā puse ir atkal auksta. Un šis alus (komplektā ar turpmāk sekojošajiem pāris punktiem) varētu būt viens no iemesliem vien, lai es kaut reizi gadā atbrauktu uz šejieni.

Otrs iemesls - ... kā jau iepriekš bija minēts - krogs ir ieturēts senatnīgā stilā. Varētu pat teikt diezgan primitīvā viduslaiku stilā. Arī tas man patīk. Patiesībā apkārt ir tikai tāds pamatīgs primitīvisms, jo nav nekādu lielu ārišķību, izņemot: ārkārtas situāciju izejas pagaismojumi, skandas un nedaudz apgaismojuma un bāra iekārtojums. Bet viss iespēju robežās pieskaņots stilam.

Trešā lieta - vadoties no atmiņām (no tā pusgada, kuru pavadīju Tartu), arī pasniegtais ēdiens ir labas kvalitātes un ļoti garšīgs. Kā arī pierasts latvieša vēderam. Viena no iecienītākajām (un arī lētākajām) lietām no siltajiem otrajiem ēdieniem ir Poissmehe panniroog (Vecpuišu sautējums), kas maksā tikai 79 īkus [EEK].

Ēdiens sastāv no ceptiem kartupeļiem, ceptiem sīpoliem, ceptām desiņām, pa virsu divas vēršacis (manai sievai tās garšotu), kopā ar marinētām sarkanajām bietēm un marinētiem, sagrieztiem gurķīšiem. Vienkārši un primitīvi kā kroga dizains. Un garšīgi, ja gribas paēst. Ar vienu porciju pietiek un pat varbūt paliek pāri, ja izsalkums nav tik liels.Protams, ka senatnē tika pamēģināti arī citi ēdieni, kas arī bija ļoti garšīgi, bet nu tas varētu būtu katram pēc vēlēšanās un garšas kārpiņu stāvokļa. Bet šis ir tāds - parasts zemnieciski/studentiski vienkāršs ēdiens.

Nedaudz noplacināja prieku par labo aliņu tas, ka to pasniedza kaut kādās SAKU glāzēs/kausos. Kādreiz tas tik pildīts vismaz nemarķētos kausos. Pat puslitra tilpumā.  Pastāv protams, ka arī alternatīva - katrs interesents var iegādāties savu privāto kausu no kura dzert.  Pēcāk kauss tiek piestirpināts krogā pie sienas un  to var izmantot nākošreiz vai ikkatru reizi, kad tiek apmeklēts Pussyrohu.  Tas gan maksā naudiņas. Bet es diemžēl pieirsu apjautāties, jo šķita, ka tas bija mājaslapā. Tomēr tur neatradu. Taču, ja nekļūdos pēc atmiņas, tad summa bija ap 200 īkiem (nedaudz zem 10 LVL).

Nu jā - šis rakstījums netika apmaksāts un bezmaksas alus arī (diemžēl) netika saņemts. Ticiet vai nē, bet tāds ir mans viedoklis. Ja kādam tur kaut kas nepatīk - atbildību netaisos uzņemties. :)