Rīga-Jelgava-Rīga. Privāti novērojumi.

Tātad - skaista pirmdienas diena. Atvaļinājuma diena. Līdz ar to vēl skaistāka. Nekādu citu pozitīvu ziņu gan īsti nav. Katrā ziņā kā nu sanāca, kā ne, bet bija uzdevums veikt maršrutu Rīga-Jelgava-Rīga. Nekāda nenormāla steiga nebija, līdz ar to radās doma pavērot apkārtni un satiksmi braucot ar atļauto ātrumu visos ceļa posmos, kas iepriekšējos daudzajos gados kaut kā īsti nebija izdevies. Iepriekš tas pārsvarā bija ceļš - "mājas-universitāte-mājas", "mājas-darbs-mājas" vai arī vienkārši "mājas-jāsteidzas-mājas". Tātad tuvāk būtībai - par atskaites punktu tiek izvēlēts Dienvidu tilts, jo svaigākā dārgākā būve šajā pusē un arī tas, ka objekts ir vienkārši pa ceļam. Automašīna maršruta veikšanai: Mazda 3 1,6 TD. Izbraukšanas laiks - 13:25 Pirmā sajūta, ka kaut kas nav kārtībā rodas uz šosejas īsi pirms zīmes Apdzīvotas vietas (Rīgas) beigas. Kamēr lēnām uzņemu ātrumu no 70 uz 90, jau 3 auto palido garām. Tā nu braucot un šķendējoties sirds dziļumos par nenormālo ceļa stāvokli (tas gan kā parasti) līdz Jaunolainei mani ir apdzinuši (apsteiguši) vēl 5 automobiļi, no kuriem viens arī apšaubāma izskata un tehniskā stāvokļa Opel, atstājot aiz sevis dūmu aizsegu. Turpretī, es esmu izrādījies ātrāks par veseliem 4 auto, no kuriem viens bija traktors un vēl viens vieglais bija nostājies ceļa malā ar ieslēgtu mirgojošo avārijas signālu. Tālākajā posmā aiz Jaunolaines līdz Jelgavai man izdodas apsteigt vēl vienu, bet mani apsteidz un pēc tam arī apdzen vēl 10 auto. Jelgavā nonāku ap plkst. 14:15. Jelgavā tiek pavadītas apmēram 15-20 minūtes. Apmēram, bet nu ne stipri vairāk. Pa ceļam apmeklēts Statoil, kur iepirkta ceļa kafija, kas, kā vēlāk izrādās, bija pareiza izvēle. Atpakaļceļā par mani ātrākas ir 14 mašīnas un tajā skaitā arī viens tālbraucējs. Bija jau gandrīz nomocījis viņu apdzenot, jo mans ātrums bija tikai nedaudz lielāks, tāpēc tāda stīvēšanās vien sanāca. Laikam viņš nolēma, ka nav ko mocīties un vienkārši uzspieda gāzi un aizbrauca. Varēju mierīgu sirdi atgriesties 1.joslā. :) Vēl apsteidzu 2 vieglās mašīnas, tas arī viss. Šādi braucot ik pa laikam uznāca tāda sajūta, ka nekas apkārt nenotiek, ka viss mainās tik lēni - gandrīz kā tajā vecajā anekdotē, kur Zapiņš apdzen Mersi un Merša šoferis kāpj laukā, jo domā, ka mašīna stāv uz vietas. :D Un tad nu šādos brīžos augstu novērtēju kafijas nopirkšanu. Atpakaļ uz Dienvidu tilta biju pulksten 15:30. Līdz ar to maršruta statistika:
  • laiks - nedaudz vairāk kā 2 stundas;
  • nobrauktā distance - 101,8 km;
  • vidējais ātrums - 62 km/h;
  • vidējais patēriņš - 4,1 l/100km.
Protams, ka ja šādu novērojumu veiktu, piemēram, ~7 no rīta uz Rīgu, tad statistika būtu pavisam savādāka, bet nu fakts kā tāds - pārsvarā visi brauc krietni ātrāk par maksimālo atļauto ātrumu. Bez tam - lielākā daļa no apdzinējiem brauc ar krietni lielāku ātrumu par +/- 90 km/h. Patīkams secinājums, ka braucot prātīgi mana Mazda patērē tik maz. Un, laika ziņā nekāds lielais zaudējums arī nerodas. Līdz ar to viela pārdomām pašam priekš sevis par ātruma pārsniegšanas lietderīgumu, ja tas nav nepieciešams kādu apsvērumu dēļ.